Ar politisko atbalstu valsts pārvalde darbosies raitāk. Tas bija viens no galvenajiem secinājumiem Valsts pārvaldes modernizācijas plānā 2023.-2027.gadam, kas ceturtdien, 23.novembrī, tika apspriests konsultāciju sanāksmē. Šis plāns iezīmē valsts pārvaldes modernizācijas mērķus nākamajiem pieciem gadiem.
Kā notiek minētā plāna izstrāde? Pašreizējā globālā aina – ar Covid-19 pandēmiju, karu Ukrainā un enerģētikas krīzi – ir radījusi nepieciešamību uzlabot valsts pārvaldes funkcijas. Tas skaidrojams ar sabiedrības zemo uzticēšanos gan politiķiem, gan valsts pārvaldei. Ir nepieciešami digitālie uzlabojumi, cilvēkresursu attīstība un darba vides uzlabošana. Reformas primārais mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāti, uzsvēra Valsts kancelejā.
Tas palīdzēs valstij darboties raitāk un efektīvāk, padarot dzīvi labāku ikvienam, kurš paļaujas uz tās pakalpojumiem. Lielais uzsvars ir uz to, ka mēs pārtraucam domāt par valsts pārvaldes efektivitāti un koncentrējamies uz cilvēkiem. Mūsu mērķis un prioritāte ir nodrošināt labākus pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tas nozīmē, ka valsts pārvalde nestrādā sev, bet mēs visu darām tikai caur sabiedrības dzīves uzlabošanas prizmu Latvijā,” skaidroja Valsts kancelejas direktores padomniece Inita Pauloviča.Lai sasniegtu savus mērķus, mēs darīsim visu. vajadzīga politiska palīdzība.
Tieši tāpēc Valsts kanceleja ir nedaudz atlikusi konkrētā plāna izstrādi – gaidot jaunās valdības izveidošanu. Plāns ir pielāgojams mainīgajām koalīcijas prioritātēm, ja tāda vajadzēs. Bez varas esošo atbalsta šis plāns joprojām ir īstenojams, taču tas radītu tikai nelielas izmaiņas. Par laimi, mēs virzāmies pareizajā virzienā. Ar politisko atbalstu tas tiešām varētu būt par pamatu kaut kam ļoti labam nākotnē,” secināja “Providus” vadošā pētniece Iveta Kažoka. Atsevišķi eksperti, kas piedalījās ceturtdienas plāna apspriešanā, pieļāva, ka piedāvātais plāns varētu būt pārāk ambiciozs.
Proti, šobrīd jākoncentrējas uz atsevišķām jomām, piemēram, cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu. Tas nozīmētu nevis palielināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, bet gan uzlabot esošo darbinieku zināšanas un prasmes. “Mūsuprāt, šī cilvēku kapacitātes stiprināšana šeit neizbēgami atspoguļojas pēc tam uzlabotajā politikas veidošanas kvalitātē un inovāciju kapacitātes stiprināšanā un tā tālāk,” vērtēja Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis Rainis Āzis. Valsts kanceleja cer, ka jauno plānu pāris mēnešu laikā apstiprinās attiecīgās politiskās institūcijas.
